Anemoņu ģintī izdala 60 – 70 sugas. Tās savvaļā sastopamas ziemeļu puslodes mērenajā joslā mežos un pļavās lielās audzēs. Ziedi balti, sārti vai dzelteni. Visām sugām un šķirnēm ziedi vakaros aizveras.

Plīnijs Vecākais savulaik rakstīja, ka anemones uzzied pavasarī vējainā laikā, tādēļ to nosaukums radies nio grieķu valodas vārda Anemos ar nozīmi ‘vējš’.
Pavasarī ziedošās anemones izmanto akmeņdārzos, stādījumos zem lielajiem kokiem vai starp krūmu grupām.
Anemone blanda – jaukā anemone – savvaļā aug Balkānos, Kaukāzā un Turcijā. Viena no visvairāk audzētajām darza anemonēm. Universāls augs – labi aug gan saulē, gan pusēnā. Līdzīgi krokusiem var augt arī zālājā. Ziedu krāsa – balta, dažādu toņu zila, purpursārta, tumši rozā. Zieda diametrs 3 – 3.5 cm. Zied IV – V, augstums 12 – 15 cm. Anemones veido īsus, melnus, mezglainus bumbuļveida saknenīšus. Pārstāda pavasara beigās, vasaras sākumā. Šķirnes pavairo, bumbulīšus sadalot mazos gabaliņos tā, lai katram gabaliņam būtu redzams augšanas punkts. Pirms stādīšanas anemoņu bumbulīšus uz diennakti iemērc remdenā ūdenī. Tie piebriest un, nonākuši augsnē, ātri apsakņojas. Ļoti iespaidīgs izskatīsies stādījums nelielās grupās jauktā puķu dobē vai apmalēs starp vēlāk ziedošiem zema auguma augiem.
A. blanda ‘Charmer’ ziedi sārti , spilgti tumši rozā. .
A. blanda ‘White Splendour’ lieli, koši balti ar dzeltenu vidu. Zieda diametrs 4 – 4,5 cm. Zied ilgi un ļoti bagātīgi, tādējādi veidojot brīnišķīgu balti mirdzošu paklāju, kas pilnīgi aizsedz lapojumu.
A. nemorosa – baltais jeb meža vizbulis. Daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs. Ziedi balti, no ārpuses viegli sārti, rozā, zieda diametrs 2 – 3 cm. Zied pavasarī pirms lapkoku saplaukšanas IV – VI. Izplatīts Eiropā, Austrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Viena no visplašāk Latvijā savvaļā sastopamajām Anemone ģints sugām, kas atrodama gandrīz katrā gaišākā un pietiekami mitrā jauktā mežā. Līdzīgi jaukajai anemonei, arī vizbuļi var augt gan saulē, gan ēnā. Labi jutīsies caurlaidīgā augsnē, kur bagāti pievienota lapu trūdzeme. Sakneņi jeb rizomas ir tievi, brūni – nedaudz atgādina resnus vārpatas sakneņus. Ilgi augot vienā vietā un ceram plešoties, sakneņi saaug kopā un izveido veselu zarotu tīklu. Ja gribat savā dārzā saglabāt anemoņu šķirņu tīrību, noteikti jāstāda tā, lai šķirnes būtu atdalītas. Augus dalot un pārstādot, tos sašķirot jau vairs nav iespējams.
A. nemorosa ‘Robinsoniana’ – baltā vizbuļa šķirne – zied IV – V. Ziedi ļoti lieli pasakainā maigi gaiši lavandzilā krāsā.
A. ranunculoides – dzeltenais vizbulis – ļoti līdzīgs baltajam vizbulim, tikai ziedi sīkāki, dzelteni. Izplatīts Eiropas un Rietumsibīrijas lapu koku mežos. Zied IV – V, nedaudz vēlāk par balto meža vizbuli, ar kuru kopā visbiežāk veido dzīvespriecīgas pļaviņas un laucītes mežmalās un ziedošos laukumus zem ozolu un liepu vainagiem. Koši dzeltenie ziediņi tā vien aicina atpūsties saulainajā puķu paklājā. Labos apstākļos uz viena dzinuma veidojas pat četri ziediņi. Vislabāk jūtas pusēnā, samērā mazprasīgs kultūrā.
Savā saimniecībā gan neesam ar šo likstu sastapušies, bet, kā raksta Latvijas puķkopis un selekcionārs Jānis Rukšāns, anemones un vizbuļus mūsu dārzos apdraud nepatīkama sēņu slimība, kas sastopama arī uz savvaļas vizbuļiem un īsā laikā var pārņemt un iznīcināt visus stādījumā esošos augus. Inficētie gumi vai sakneņi pirmajā gadā it kā stipri piebriest. Nākošajā gadā tie pārklājas ar baltu sēņotni, bet gaidīto vizbuļu dzinumu vietā virs zemes parādās nelielas tumši brūnas sēņu cepurītes. Šos augus ļoti rūpīgi savāc un sadedzina, lai iznīcinātu. Zemi no inficētās vietas izrok vismaz 30 cm dziļumā un no dārza aizvāc un dziļi aprok. Vismaz pāris gadu šajā vietā anemones neiesaka stādīt. Arī pēc tam jāpārbauda, vai šajā vietā atkal neparādās sēņu cepurītes.
Minētās sugas Latvijā ir pilnīgi ziemcietīgas, tomēr kailsalā, īpaši no Rīgas uz austrumiem un Vidzemes ziemeļdaļā vēlams piesegt, pārberot ar kūdras slānīti vai pārklājot egļu zarus.
A. multifida ‘Anabella Deep Rose’ – daudzdaļu anemone – zied V – VI, augstums 25 cm, ziedi nelieli tumši purpurrozā

A. sylvestris – meža anemone jeb Daugavas vizbulis – viens no skaistākajiem savvaļā atrodamajiem ziedaugiem Latvijā, sastopams savvaļā gandrīz visā Eiropā, Kaukāzā un Sibīrijā. Zied IV – VI sāk., augstums 30 – 40 cm, ziedi lieli balti, pa vienam. Uzzied atkārtoti, ja nogriež noziedējušos ziedus, neļaujot veidoties sēklām. Kamēr pumpuri nav atvērušies, ziedneši vērsti uz leju. Atveroties pumpuriem, ziedlapiņas pavērstas uz augšu. Lapas dalītas. Veido varenu vertikāli izvietotu sakņu sistēmu ar sāndzinumiem. Vislabāk aug caurlaidīgās, vidēji smagās kaļķainās augsnēs saulē, pusēnā. Pietiekami sausumizturīga un viegli pielāgojas jaunai augšanas vietai. Pavairojama gan ar sēklām, gan ceru dalīšanu, gan apsakņotiem sakņu dzinumiem.
A. sylvestris ‘Elise Feldman’ – meža anemones šķirne – zied IV beigas – VI, augstums 30 – 60 cm, ziedi balti ar zaļganu centru, pildīti, smaržīgi. Ilgāk saglabā savu dekorativitāti nekā pamatsuga, taču lēnāk veido ceru, pārstādot. Pavairojama ar ceru dalīšanu un apsakņotiem sakņu spraudeņiem.